Samierināties ar kāda cilvēka nāvi ir ļoti grūti, daudzi ar to nespēj tikt galā. Pastāv uzskats, ka cilvēkiem, kas zaudējuši tuvinieku, ir jāspēj tikt galā ar sešiem uzdevumiem, kas ir tā saucamais “sēru izlīgums”. Tikai pēc tam izdosies samierināties ar skumjām un turpināt dzīvot tālāk.

1. Atzīsti nāves realitāti

Kad kāds tuvinieks aiziet, visgrūtākais ir aptvert notiekošo. Parasti mēs nāvi atzīstam vispirms ar prātu un vismaz intelektuāli apzināmies nāves faktu. Taču nāves apjausma sirdīs rodas tikai pēc kāda laika – kad sākam saņemt citu līdzjūtības apliecinājumus, kad atnākam mājās un tur neviena nav, kad izdzīvojam bēru ceremoniju, kurā varam atvadīties no mirušā. Ja nāves faktu neizdodas pieņemt un atzīt, tad tālāk dzīvot ir ļoti grūti, dažkārt pat neiespējami. Bēru ceremonija ir tā, kas mums vislabāk iemāca atzīt nāves faktu – ceremonijas plānošana, mirušā ķermeņa ieraudzīšana, dažkārt domāšana par to, kādus mīļus priekšmetus iedot aizgājējam līdzi zārkā – tas viss padara mūs par nāves lieciniekiem un māca atzīt un pieņemt notikušo.

2. Izdzīvo zaudējuma sāpes

Brīdī, kad nāves atzīšana virzās no “prāta saprašanas” uz šī fakta pieņemšanu arī sirdī, mēs sākam aptvert zaudējuma sāpes. Veselīgas skumjas ietver izrunāšanos, sāpīgas domas, reizēm izraudāšanos. Bieži vien cilvēki tik ļoti apspiež savas emocijas, ka bēres ir vienīgā vieta, kur viņi tām ļaujas. Zaudējuma sāpes ir normāla parādība, taču jāteic, ka daudz kas atkarīgs arī no bēru emocionālā noskaņojuma, apbedīšanas rituāla un izvadītāja. Dažkārt izvadītājs vai mācītājs spēj šo tumšo mirkli ar saviem vārdiem padarīt vieglāku un tas palīdz zaudējuma sāpes pārvērst mazliet vieglākā formā – smeldzē.

3. Atceries aizgājēju un dalies atmiņās

Lai dziedinātu skumjas, mums ir jāspēj transformēt attiecības ar cilvēku, kurš nomira no fiziskās klātbūtnes, uz atmiņu pasauli. Bēres mudina mūs sākt šo maiņu, jo tās nodrošina dabisku laiku un vietu, kur domāt par kopā piedzīvotajiem mirkļiem. Bēres aicina padomāt par mūsu bijušajām attiecībām ar aizgājēju un dalīties atmiņās ar citiem. Tradicionālajās bērēs, cienot mirušo, parasti mēģina izcelt galvenos notikumus mirušā dzīvē un viņam raksturīgākās īpašības. Tas mēdz pamudināt intīmākas, individualizētākas atmiņas un ļaut sērotājiem izdzīvot vēlreiz arī gaišos brīžus kopā ar aizgājēju, šoreiz – jau savās atmiņās. Atmiņu vērpšana ir ļoti nozīmīgs un jēgpilns posms – jo vairāk būs iespējas dalīties atmiņās, jo ātrāk mēs spēsim samierināties ar savām skumjām.

Daži cilvēki cenšas izvairīties no aizgājēja pieminēšanas, domājot, ka tas uzjundī sāpīgās atmiņas, bet ne reti viņi vienkārši tā arī nespēj pieņemt notikušo vai arī tikt galā ar savām sērām.

4. Atrodi sevi par jaunu!

Vēl viena primārā sēru izlīguma nepieciešamība ir jaunas pašidentitātes attīstīšana. Mēs visi esam sociālās būtnes, kuru dzīve ir saistīta ar apkārtējo. Mēs katrs spēlējam vairākas lomas – cilvēks vienlaikus var būt tēvs, dēls, brālis, draugs, vīrs. Kad nomirst kāds tuvinieks, reizēm mēs zaudējam arī kādu no savas dzīves nozīmīgajām lomām un mums nākas par jaunu sevi atrast, lai spētu dzīvot tālāk. Mūsu pašidentitāte mainās.

Bēres mums palīdz sākt šos meklējumus, jo tā ir nozīmīga vieta, kur varam attīstīt savu jauno lomu. Piemēram, ja esi vecāks, kurš zaudējis bērnu, bēres ir kā robeža starp Tavu vecāka lomu un jauno dzīvi, kurā Tu vairs neesi vecāka lomā. Jā, bērns dzīvos tavās atmiņās, bet fiziskā pasaulē tava vecāka loma ir beigusies. Nereti cilvēki tā arī raksturo savas izjūtas: “Kad viņš nomira, man likās, ka būtu pazudusi kāda daļa no manis,” un tā ir taisnība.

Bēres palīdz arī apkārtējiem pieņemt Tavu jauno identitāti un atzīt to. Ja bēres netiek rīkotas vai arī cilvēks kategoriski atsakās izdzīvot savu sēru etapus, nereti apkārtējie īsti nezina, kā tagad komunicēt ar šo personu, nereti šis cilvēks tiek sociāli pamests novārtā.

5. Dzīves un nāves jēgas meklēšana

Kad saskaramies ar kāda cilvēka nāvi, gandrīz vienmēr aizdomājamies arī par dzīves jēgu un nāves nenovēršamību. Rodas neskaitāmi jautājumi – kāpēc? Kāpēc tagad? Kāpēc tieši šādā veidā? Kāpēc man tik ļoti sāp? Kas notiek pēc nāves? Lai dziedētu savas skumjas, mums ir jāuzdod visi šie “kāpēc” jautājumi, lai saprastu arī, kā mēs dzīvosim tālāk. Ne vienmēr būs iespējams atrast visas atbildes, bet ir nepieciešams rast iespēju visu pārdomāt.

Bēres pašos pamatos atgādina mums vienu svarīgu faktu – mēs visi esam mirstīgi. Tas ir dabisks un neizbēgams process. Tas rosina domāt par to, ko aizgājējs sasniedzis, kā dzīvojis, ko nepaspēja izdarīt, kā arī liek paskatīties uz sevi no malas – kā Tu pats veido savu dzīvi.

6. Pieņem citu atbalstu!

Bēres ir publiska vieta, kur droši drīkst piedāvāt savu atbalstu arī citiem un tikt atbalstītam skumjās gan bēru laikā, gan nākotnē. Nebaidies un pieņem citu atbalstu! Tas stiprinās gan tevi gan tavas attiecības ar līdzcilvēkiem, kas ir viens no jēgpilnu bēru svarīgākajiem aspektiem.